Dzemdības

Manai meitai jau četri mēneši un nu sieva mani pamudināja uzrakstīt manas atmiņas par notikušo, skaisto piedzīvojumu. Uzreiz jāsaka, ka dzemdību vērošana man nebija nekas jauns, jo pirms astoņiem gadiem dzima mans dēls iepriekšējā laulībā. Ne viena ne otra bērna gaidīšanas brīdī i’ neapspriedu bailes vai kādu citu iemeslu, lai nepiedalītos dzemdībās. Uzskatu, ka vīrietis var ļoti labi atbalstīt sievieti grūtajā brīdī, pats iegūt fantastiskus, neaizmirstamus mirkļus savām izjūtām un kopīgām atmiņām, kā arī ne mazāk svarīgs fakts, vīrietis ir vienīgais dzemdību brīdī, kas var uzdot loģiskus jautājumus palīgpersonālam un izlemt par notikumu norisi, tādējādi, vīrietis kļūst par galveno atbildīgo, ja sievietei tiek nodarīts pāri visādu stimulāciju un citu figņu dēļ. Vēl pēdējais īsais  apraksts par manu pirmo pieredzi: dzemdības noritēja slimnīcā ar privāto vecmāti, bērns piedzima gana vesels, māte tika stimulēta un par ātru izrauta placenta, tāpēc vēlāk tīrīta, to, kas notika toreiz, es gan sapratu tikai gaidot meitu, kad vairāk painteresējos par dzemdībās notiekošajiem procesiem.

                Nu tad ķersimies klāt nesenajiem notikumiem. Pēc apmēram gadu ilgas smagas slimošanas izdevās atlabt un es sievu pierunāju, ka gribu bērnu. Vispirms, kad ļoti grib, tad sāk parādīties bailes, vai vispār izdosies ieņemt, kas zin’ kādu iespaidu atstājusi slimība un vēl visādi var būt, bet viss notika, bērns pieteicās un sieva, vēlēdamies to labāko devās uz apskatēm uz Veselības centru 4. Es sāku ievērot visādus sviestus daudzo izmeklējumu dēļ, un manai pacietībai sita gals, kad sievai paziņo, ka analīzes uz dauna sindromu ir tur tuvu riska grupai, piemēram 1:200, tāpēc veica vēl vienas analīzes, kas nu jau bija labākas. Tajā brīdī es tiku nopietni veltīgi sanervozēts un sazinājos ar mana drauga mammu Rudīti Brūveri (zin visu pa un ap dzemdībām), viņa mani ātri vien nomierināja, paziņojot, ka tādus testus vairs normālās Eiropas valstīs neveic, sajutos ka manu ģimeni ar gandrīz valstisku politiku iesaista kaut kādos pētījumos statistikai kā kaut kādus zemākas valsts iedzīvotājus. Tika nolemts sākt iet pie Rudītes uzraudzībā un apsvērt mājdzemdības. Jaunums bija negatīvā ultrosonogrāfijas ietekme uz bērnu, tāpēc tikai īsi pirms dzemdībām mēs paskatījāmies vai ar bērnu viss kārtībā un noskaidrojām dzimumu. Gaidīšanas laikā es kaut kur iekšā nemitīgi baidījos, ka kaut kas stulbs nenotiek. Laikam bīstamākais, kas notika: ērce iekoda vēderā, bet tas apsārtums mums ļāva vieglāk vērot vēdera augšanu. Sieva reizēm netika galā ar jaunu smaguma centru, tāpēc varēja pēkšņi krist, bet citādi, ēst viņa turpināja taisīt, pa dārzu un siltumnīcu rosījās un māju sāka gatavot iespējamam notikumam mājās. Es jau nu gan kādu laiku biju nobriedis, ka tam jānotiek mājās. Bija neskaitāmi darbi, kas bija jāizdara, lai māja būtu sagatavota dzemdībām, kā lielākais darbs, bija jānomaina visā mājā siltumapgādes sistēma, bet paldies siltummeistaram un viss notikās, kā tam bija jānotiek. Tika izlemts – dzemdības notiks mājās. Rudīte gan uz plānoto dzemdību datumu bija izbraukusi tālu prom no valsts atvaļinājumā, bet, kā runāja zinātāji, tad viņa vienmēr ierodas laikā, lai neuztraucoties, es gan neticēju, bet mani mierināja doma, ka aizstājēj-vecmāte arī varētu būt gana uzticama persona. Rudīte atgriezās no atvaļinājuma, bet meita kā nedzima tā nedzima. Sieva jau sāka vai katru dienu grīdu mazgāt, iet siltākā vannā un dzert raudeņu tēju. Man negribējās strādāt absolūti. Līdz kādā naktī uz rīta pusi, apmēram 2 nedēļas pēc plānotā, sākās kaut kas, ko var saukt par dzemdību sākšanos. No šīs vietas var aprakstīt daudz izjūtu un darbību, bet es centīšos īsi. Rudīte nekur nesteidzās, bet tomēr pārlieku mums nervozēt nelika, jo tomēr vakarā uz operu negāja, bet atbrauca pie mums, apskatīja un pateica, ka atvērums tikai 2 pirksti, īsi sakot, tas nozīmēja, ka tūlīt nekas nenotiks. Tad es bez galvenā uzdevuma – dot sievai dzert ūdeni, mazgāt vēmekļus, pavadīt, masēt, un citādi izpalīdzēt sataisīju salauztu stāvlampu, lai vecmāte varētu palasīt savā istabā kādu grāmatu. Tad mēs devāmies ar sievu naksnīgā pastaigā, kaut kur tālu prom pa slapjām pļavām, pārnācām, es iemigu. Kad pamodos sieva jau zvēroja un vairs nezināja kur likties, pieprasīja vannu. Vanna tika sarūpēta, sieva tur iekāpa, bet vecmāte viņu atrunāja no ilgas uzturēšanās tur, jo tūlīt bija jādzimst un tā telpa īsti nebija piemērota tam skaistajam mirklim, kam vajadzēja būt. Tad nu atgriezāmies guļamistabā un sākām spiest, jo kontrakcijas bija jau spēcīgas. Mans uzdevums bija: dod dzert, slaucīt pieri ar vēsu lupatu, turēt rokas un ļaut atbalstīties, tas lika sajust visu, kas notika. Tā pagāja kādas divas stundas. Tad pēc Rudītes attieksmes un teiktā varēja noprast, ka tūlīt būs… tai brīdī gribētos sievai iedot savu spēku, lai ātri izdarīt to visu līdz galam, bet vienīgi var atbalstīt. Tad bija brīdis, kad mana sieva bija ar divām galvām un tad jau lielais aizkustinājuma brīdis un skaistās meitas balss, tiktāl viss ir labi, tālāk bažas par sievu, lai iznāk normāli placenta, lai nesākas kaut kādas asiņošanas. Viss turpinājās lieliski, tik sieva biku paģība pēc placentas iznākšanas, un pēc brīža mēs jau visi trīs gulējām kopā atpūzdamies pēc lielā darba un ar milzīgu prieku par notikušo.

Dzemdības ilga apmēram diennakti, plīsumi niecīgi. Meita 4.15kg, 56cm, visi jūtas lieliski

Pārdomas: Mājdzemdību lielākais labums ir tajā, ka visi dalībnieki var būt pilnīgi atbrīvojušies, jo nav pat apslēpts saspringums, ka kāds dzirdēs tavu bļaušanu vai vārdus, ka nav kaut kur jādodās pēc un pirms dzemdībām, ka vecmāte ir ļoti uzticams cilvēks. Pilnīga atbrīvošanās un atdošanās dzemdību procesam arī ir galvenā veiksmes atslēga kvalitatīvām dzemdībām. Tātad, dzemdības ir radības nevis slimība. Uz slimnīcu var doties dzemdēt, ja negribas tērēt naudu, bet tā naudiņa var būt tikai tad to vērta, ja vecāki ir ļoti gudri par dzemdību procesiem, par iespējamiem apdraudējumiem no medpersonāla un ir gatavi iebilst un neļaut veikt visādas muļķības.

Paldies manai varonīgajai sievai un viedajai vecmātei Rudītei Brūverei

Advertisements

3 thoughts on “Dzemdības

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s